Atpakaļ Ask The Bread 5.jūlijā
27.06.2019.
Šī gada 5.jūlijā Rīgas cirka telpās plkst. 21.00 būs iespēja vērot apvienības Cunts Collective rezidenču projekta prezentāciju – multimediālu izrādi “ASK THE BREAD”. To iesildīs izstādes “Bruised and Confused / Līdz kāzām sadzīs” atklāšana ziloņu stallī no plkst. 19.00.
Tā ir work-in-progress fiziskā teātra izrāde (tapšanas gaitā), kas pēta tēmas par vientuļas sievietes dzīvi laukos, lauku dzīves ritumu un saikni starp cilvēku un pārējo dabu. Rīgas cirka rezidenču programmā norisinās pirmais projekta posms, kurā apvienība Cunts Collective, iedvesmojoties no Rīgas cirka telpām un Vika Eksta fotogrāfiju sērijas “Dievs. Daba. Darbs”, veic māksliniecisku izpēti ar mērķi izveidot starpdisciplinaru izrādi, apvienojot fiziskā teātra metodes ar mūziku, fotogrāfiju un vizuālo mākslu. Prezentācijā būs iespējams redzēt pirmā izrādes tapšanas posma rezultātu īsā izrādes formā, bet darbs pie tās pilnveidošanas turpināsies rezidencēs Ģertrūdes ielas teātris un The Interdisciplinary art group SERDE.
REŽIJA: Tone Haldrup Lorenzen (DK)
AKTRISES: Vita Malahova (LV) un Aude Lorrillard (FR)
FOTOGRĀFIJAS: Vika Eksta (LV)
KOMPONISTS: Alberto Barberis (IT)
PASĀKUMA ILGUMS: aptuveni 1h
IEEJA PASĀKUMĀ BEZ MAKSAS
– – – – – – – – – – – – – –
Projekta izrādes sākotnējais iedvesmas avots ir Vikas Ekstas fotogrāfiju sērija “Dievs. Daba. Darbs” . Šis darbs radies autorei laika posmā no 2013. līdz 2015.gadam pētot un fotografējot kādu pamestu viensētu kā dabisku arhīvu, kas liecina par cilvēka dzīvi. Lietojot mājā atrastās drēbes un priekšmetus, Vika Eksta iestudēja situācijas un caur ikdienišķām darbībām un priekšmetiem izdzīvoja iespējamo mājas īpašnieces dzīvi, uzņemot pašportretus. Izrādes veidotāji sadarbojas ar mākslinieci un, iesaistot šos darbus izrādes veidošanā, vēlas pētīt tādas tēmas kā vientuļas sievietes dzīve laukos, lauku dzīves izjūta un saikne starp cilvēku un pārējo dabu.
Projekta nosaukums (tā tiešais tulkojums latviešu valodā būtu “jautā maizei”) radies, iedvesmojoties no Moldāvu dzejnieka Liviu Damianu poēmas “Maize”: “[…]maize nav tikai zīme priekam, maize ir bijusi arī sāpīgs sapnis[…].”
Maize ir kalpojusi par simbolu zemkopju darbam un to kā sekulāru tēlu izmantojušas dažādas institūcijas, reliģijas un filosofijas. Šajā projektā maize ir arī divējādības simbols, jo maizes klaipa iekšpuses mīkstums ir no ārpuses klāts ar cietu garozu. Dzīve laukos bieži tikusi idealizēta un romantizēta, saucot to par idilli – zaļa, klusa un mierpilna. Pastāv tendence lauku dzīvi attēlot kā kaut ko skaistu un noteikti veselīgu, kā sapni, utopisku vietu, kur noguruši cilvēki brīvdienās glābjas no pārpildītajām pilsētām, kā izsapņotu Eldorado. Taču daļa no dzīves laukos ir arī raupjā maizes garoza. Lai izprastu šo dzīvi, jāsadzird lauku iedzīvotāju “maizes stāsti”.
Vairāk par apvienību un projektu ŠEIT.
Atbalsta:
