Peneļdiskusijas | Cirka izglītības konference 2026

Roots & Routs | Saknes un trajektorijas | Cirka izglītības konference 2026

Rīgas cirkā no 2026. gada 15. līdz 17. aprīlim notiks 3. Rīgas Starptautiskā cirka izglītības konference profesionālās cirka izglītības tīkla FEDEC Spring Talks ietvaros ar nolūku pulcēt plašu skatuves mākslu profesionāļu pārstāvniecību no Eiropas un Baltijas – formālās un neformālās izglītības īstenotājus, māksliniekus, kuratorus, producentus un izglītības un kultūrizglītības politikas veidotājus, tostarp no Latvijas.

17. aprīļa programma atvērta visiem interesentiem

No skolas uz dzīvi: mācību atbalsts skatuves mākslas karjerā

Pāreja no izglītības uz profesionālo dzīvi ir viens no svarīgākajiem posmiem mākslinieka karjerā. Šī paneļdiskusija pievēršas tam, kā māksliniekus var atbalstīt visas dzīves garumā — formālajā izglītībā, neformālās iniciatīvās un profesionālajā laukā pēc studiju beigām, kur mācīšanās kļūst par nepārtrauktu procesu.

Anna Bēntjesa (Anna Beentjes) strādā Codarts Mākslu universitātē kopš 2000. gada un no 2011. līdz 2026. gadam vadīja bakalaura programmu cirka mākslā. No 2016. līdz 2025. gadam viņa bija FEDEC valdes locekle un pirmā sieviete šīs organizācijas prezidentes amatā. Viņa ir arī cirka kompānijas Monki Business valdes priekšsēdētāja. Ar izglītību spāņu valodā un literatūrā viņa starptautiski strādājusi kā producente dejas, teātra un mūzikas jomā, kā arī iepriekš ieņēma izpildītājmākslu direktores amatu Nīderlandes ģenerālkonsulātā Ņujorkā.

Dens la Mans (Dan Le Man) ir Austrālijā dzimis cirka un fiziskā teātra mākslinieks ar vairāk nekā 20 gadu starptautisku turneju pieredzi. Dzīvo Igaunijā, kur vada Tallinas Fringe festivālu un atbalsta jaunos cirka māksliniekus viņu darbu un karjeras attīstībā.

Aurēlija Vanka (Aurélie Vincq) darbojas cirka apmācības, pedagoģijas un starptautiskās sadarbības jomā. Kopš 2009. gada viņa ir saistīta ar Lido un Esacto’Lido, kur attīstījusi mākslinieciskos, izglītības un partnerības projektus.

Rūta Pūce ir neatkarīga laikmetīgās dejas horeogrāfe, kuru interesē ķermenis kā arhīvs un pētniecības vieta. Viņa strādā par dejas pedagoģi ar topošajiem profesionālajiem laikmetīgās dejas dejotājiem Rīgas Baleta skolā, aktīvi iesaistās Latvijas Dejas informācijas centra darbībā un ir žurnāla “Dance.lv” redaktore.

Alise Madara Bokaldere ir latviešu dejotāja, horeogrāfe un cirka māksliniece, kuras darbus raksturo uzmanība detaļām, niansēta kustība un izteikta skatuviskā klātbūtne, kā arī fokuss uz kustības kvalitāti un konceptu. 2018. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu laikmetīgās dejas mākslā. Dejas balvā 2023/2024 viņa saņēma balvu kā labākā dejotāja, savukārt Art for Rainy Days tika atzīts par labāko iestudējumu. Viņa bijusi nominēta arī Dejas balvai 2018/2019 un Igaunijas Teātra balvai 2020.

Laura Stašāne ir dramaturģe, rakstniece, kuratore un mentore skatuves mākslās. Viņas praksi veido interese par pilsētvidi, kopienām, ekoloģiju un cilvēku līdzāspastāvēšanas formām. Par savu nozīmīgāko profesionālo skolu un pastāvīgu iedvesmas un zināšanu avotu viņa uzskata starptautisko laikmetīgā teātra festivālu Homo Novus Rīgā, kurā daudzus gadus piedalījusies.

Izglītības loma kultūras ekosistēmā

Izglītība ir būtiska kultūras ekosistēmas daļa, kas veido māksliniekus, auditoriju un profesionāļus, kuri uztur šo jomu. Šī paneļdiskusija aplūko, kā izglītība dažādos līmeņos var atbalstīt nozares ilgtermiņa attīstību, attīstot talantus, nododot zināšanas, uzturot radošo daudzveidību un savienojot institūcijas ar plašāku kultūras ekosistēmu.

Andra Rutkēviča strādā Latvijas Kultūras ministrijā kā Kultūrpolitikas departamenta Mākslu politikas nodaļas eksperte. Viņa sniedz publiskās politikas skatījumu uz to, kā kultūrpolitika un valsts atbalsts var stiprināt skatuves mākslu nozari un tās attīstību.

Severīne van der Stiglena (Séverine Van der Stighelen) strādā ar starptautiskajām attiecībām un projektu attīstību organizācijā Circuscentrum, kas ir cirka mākslas atbalsta organizācija Flandrijā. Viņas darbs vērsts uz starptautisku sadarbību, tīklu veidošanu un iespēju radīšanu flāmu cirka nozarei ārpus valsts robežām, balstoties uz ilggadēju pieredzi augstākās izglītības internacionalizācijā.

Krišjānis Sants ir starptautiski aktīvs horeogrāfs, dejotājs, scenogrāfs un kultūras organizators, kura prakse atrodas laikmetīgās dejas, scenogrāfijas un imersīvu performanču krustpunktā. Viņa darbi bieži pēta kolektīvo klātbūtni, telpisko dramaturģiju un iemiesotas satikšanās formas ārpus tradicionālās “melnās kastes” skatuves. Kopš 2020. gada Krišjānis vada dejas organizāciju Tuvumi, ir Laikmetīgo kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdē un Latvijas Nacionālās kultūras padomes loceklis. Līdztekus radošajam un organizatoriskajam darbam viņš pasniedz ikgadēju darbnīcu par vietai jutīgu scenogrāfiju dejotājiem Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā.

Ramona Galkina ir profesore Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī horeogrāfe un dejotāja, kas darbojas laikmetīgajā dejā kopš 1996. gada. Paralēli akadēmiskajam darbam viņa turpina radīt un sadarboties laikmetīgās dejas un teātra projektos Latvijā un starptautiski.

Pegija Donka (Peggy Donck) kopš 2022. gada ir CNAC direktore Francijā, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā. Ar spēcīgu pieredzi cirka producēšanā un tīklu veidošanā viņa strādājusi ar tādām nozīmīgām kompānijām kā Collectif AOC un Compagnie XY, un ir apņēmusies atbalstīt jaunos māksliniekus un inovācijas cirka izglītībā.

Signe Bahšteina ir pasniedzēja un Latvijas–Francijas starpkultūru attiecību studiju specializācijas vadītāja Latvijas Kultūras akadēmijā, kur viņa ir arī doktorante. Viņas pētījumi fokusējas uz laikmetīgo cirku kā transkulturālu ekosistēmu, plašāk interesējoties par starpkultūru komunikāciju un to, kā savstarpēji krustojas mākslinieciskā jaunrade, izglītība un vadība.