Cirka ēka

Rīgas cirka ēka ir viena no vecākajām īpaši cirka vajadzībām projektētajām ēkām Eiropā. Un patiešām, ejot pa pararasti steidzīgiem gājējiem pilno Merķeļa ielu, liekas, ka ēka te bijusi vienmēr; tā sen jau kļuvusi par daļu no Rīgas.

Pirmā sezona Cirka ēkā sākās 1888. gadā, kad pēc komersanta Alberta Salamonska pasūtījuma pašā pilsētas centrā blakus Vērmanes dārzam tika atklāta māja ar tās īpašo zīmi — kupolu. Lai ēka varētu izskatīties tāda, kā iecerēts, tās būvniecības konstrukcijās tika izmantotas dzelzceļa sliedes, it kā jau ar arhitektūru pierādot, — cirkā viss ir iespējams.

Cirka ēku projektējis pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts — Jānis Frīdrihs Baumanis. Savulaik šeit varēja satilpt līdz pat 1700 skatītājiem, un to izmantoja ne tikai cirka izrādēm vien — tepat notikuši arī koncerti, sapulces un arī rādīts kino.

Rīgas cirks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, atrašanās valsts īpašumā ēkai paredz aizsardzību. VSIA Rīgas cirks, pamatojoties uz 2017. gada 6. jūnija līgumu par valsts nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, nodošanu bezatlīdzības lietošanā, pārvalda un apsaimnieko Rīgas cirka vēsturisko ēku un tai pieguļošo teritoriju Merķeļa ielā 4.

Rīgas cirks ir daudzfunkcionāls mākslas centrs, un mērķtiecīgi strādā ne tikai pie nozīmīgu un aktuālu cirka izrāžu piedāvāšanas arvien plašākai publikai, bet arī ilgtermiņā veicina cirka nozares attīstību un atpazīstamību Latvijas sabiedrībā. Tuvākajos gados Rīgas cirka ēka
piedzīvos ievērojamas pārmaiņas, kas mainīs ne tikai ēkas funkcionālo izmantojumu, bet arī tai piegulošo pilsētvidi, savienojot Merķeļa un A. Kalniņa ielas. Vairāk par plānotajām pārmaiņām iespējams lasīt ŠEIT.