Vēsture
Hronoloģija
Cirks tika atklāts 1888. gada 29. decembrī Rīgā. Tā ir viena no vecākajām cirka ēkām Eiropā un vienīgā pastāvīgā cirka ēka Baltijas valstīs. Cirks ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Līdz 2020. gada septembrim Rīgas cirka ēkā norisinājās cirka izrādes, savukārt no 2020. gada nogales vēsturiskā ēka uz vairākiem gadiem nodota rekonstrukcijai, kas ietver siltumizolācijas darbu veikšanu, tostarp vēsturiskā kupola siltināšanu.
Kopš 2022. gada nogales Rīgas cirks atgriezies vēsturiskajā ēkā, kur notiek cirka izrādes un kultūras notikumi. Fasādes renovācija, mēģinājumu telpu izbūve un citi darbi paredzēti rekonstrukcijas tālākajās kārtās.
1874.
gadā tika uzcelta pirmā pagaidu koka cirka ēka, kur vasaras sezonās ar savām izrādēm uzstājas cirka mākslinieki no Eiropas. Cirka pagaidu ēka atradās Tērbatas ielas sākumā iepretim Vērmanes dārzam. Tolaik Rīgas cirks bija vienīgais ceļojošais cirks Baltijā.
1878.
gadā zirgu dresētājs Alberts Salamonskis nopirka zemesgabalu tagadējā Merķeļa ielā, kur iepriekš ik vasaru tika uzslieta cirka telts.
1888.
gadā Rīgas cirka īpašnieks nolēma celt pastāvīgu cirka ēku, ko nodēvēja par Salamonska cirku, un tā paša gada decembrī ēka tika pabeigta. Cirka ēkas arhitekts ir Jānis Frīdrihs Baumanis. Kupola konstrukcija veidota no 16 kolonnām, kas katra veidota no trīs kopā savienotām dzelzceļa sliedēm. Sākotnēji Rīgas cirkā uzstājās cirka mākslinieki ar starptautisku pieredzi.
1899.
gadā Rīgas cirka arēnā ar pseidonīmu Mifords Reiems uzstājās pirmais latviešu cirka mākslinieks – spēka žonglieris Trofims Meiers.
1940.
gadā, pēc Latvijas okupācijas, Rīgas cirku nacionalizēja. Cirka dibinātāja Salamonska vārds tika saglabāts līdz 1940. gada 31. oktobrim, kad iestāde tika pārdēvēta par Latvijas PSR Valsts cirku.
1986.
gadā Rīgas cirku atzina par Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli, bet Kultūras ministrija 2003. gada 11. novembrī veica grozījumus Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kur Rīgas cirka ēku atzina par Valsts nozīmes Arhitektūras pieminekli.
2016.
gada 6. janvārī stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmums, ar kuru izbeigta vairāk nekā 20 gadus ilgusī tiesvedība jautājumā par Rīgas cirka ēkas īpašumtiesībām, un nams Rīgā, Merķeļa ielā 4 reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas (KM) personā. 2016. gada februārī tika paziņots par cirka ēkas slēgšanu drošības apsvērumu dēļ, bet publiskiem pasākumiem tā atkal tika atvērta 2018. gada septembrī. 2017. gada 28. aprīlī darbu uzsāka jauna Rīgas cirka vadība ar valdes locekli Ināru Kehri priekšgalā, savukārt 2019. gadā par Rīgas cirka valdes locekli kļuva Liene Pērkone. Neilgu laiku pēc savvaļas dzīvnieku aizliegšanas atrakcijās un cirka izrādēs tika prezentēts jaunais Rīgas cirka tēls un nākotnes stratēģiskie darbības virzieni.
Turpmākajos gados Rīgas cirks organizējis gan dažādu pasaulē atzītu laikmetīgā cirka mākslinieku viesizrādes Latvijā (Machine de cirque, Cirko eia, Toms Monktons, Gravity and Other Myths u.c.), gan producējis un līdzproducējis pašmāju izrādes kā cirka, tā teātra formātā – tostarp programmā Latvijas skolas soma iekļautās “Citroni un medus”, “X=cirks”, kā arī kopā ar teātra trupu “Kvadrifrons” veidotā izrāde-ekskursija “Brīnuma skartie”. 2019. un 2020. gada augustā Rīgas cirka teritorijā notika arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāla “Re Rīga!” izrādes.
2016.
gada 6. janvārī ēka nokļuva Kultūras ministrijas īpašumā, un pēc apsekošanas SIA CMB konstatēja, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39%. Ēka uz laiku tika slēgta publiskiem pasākumiem, lai veiktu bīstamības novēršanas pasākumus.
2017.
gada 9. decembrī tika uzsāktas Rīgas cirka skolas nodarbības pieaugušajiem un bērniem. 2020. gadā Rīgas domē licencēta interešu izglītības programma “Cirka mākslas apguve”, 2020./2021. gada sezonā Rīgas cirka skola piedāvāja apgūt 5 dažādas cirka disciplīnas: akrobātiku, gaisa akrobātiku, maģiju, līdzsvaru, objektu manipulāciju, kā arī klaunādes un aktiermeistarības pamatus.
2018.
augustā, ar mērķi veicināt jaunradi nozarē, Rīgas cirkā darbu uzsāka starptautiska programma “Rīgas cirka mākslas rezidences”, kas paredzēta gan cirka, gan citu jomu māksliniekiem.
Līdz 2018. gada vasarai tika veikta Rīgas cirka ēkas fasādes konservācija, pēc kuras ēka tika atzīta par drošu publiskiem pasākumiem.
2019.
gadā pēc starptautiska metu konkursa organizēšanas tika izvēlēts arhitektu birojs NRJA (SIA F.L.Tadao & Lukševics). Pirmajā rekonstrukcijas posmā galvenās darbības saistītas ar cirka ēkas energoefektivitātes celšanu – bēniņu pārsegumu un kupola siltināšana, centralizētas ventilācijas sistēmas ierīkošana, pagalma fasādes sienu siltināšana, esošo logu un durvju nomaiņa, apkures sistēmas un siltummezgla pārbūve un modernizācija, elektroapgādes sistēmas atjaunošana un modernizēšana.
2022.
gada 3. janvārī par Rīgas cirka valdes locekli kļuva Māra Pāvula.
