Cirks Latvijā

Pirmās cirka viesizrādes Latvijas teritorijā notika 19. gs. sākumā. Ap 1864. g. iepretim Vērmanes dārzam tika uzcelta pagaidu koka cirka ēka viesizrāžu uzņemšanai vasaras sezonā, kad Rīgā viesojās cirka mākslinieks Karls Rapo no Austroungārijas, Kurzemes hercogistē dzimušais akrobāts un jātnieks Kristofs de Bahs ar trupu Circus gymnasticus u.c. Ap 1878. g. Rīgā no Prūsijas ieradās uzņēmējs, cirka mākslinieks un zirgu dresētājs Alberts Salamonskis, kurš vēlējās Rīgā būvēt cirka ēku. Rīgā Salamonska cirks tika celts pēc latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta un pabeigts 1888. gadā.

Jaunuzceltajā cirka ēkā varēja satilpt līdz 1 700 skatītāju, un tieši tā bija pirmā masu atpūtai paredzētā celtne Rīgā, tāpēc to mēdza izmantot arī citiem izklaides žanriem – koru koncertiem, kino rādīšanai un sabiedriskām sapulcēm. Līdz ar stacionāra cirka uzcelšanu parādījās pirmie vietējā cirka profesionāļi – cīkstoņi, faķīri, riteņbraucēji, zvēru dresētāji.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Rīgas cirka priekšnesumos latviešu mākslinieki uzstājās maz. Vietējie mākslinieki, kam neizdevās uzstāties Rīgas cirkā, ceļoja pa Latviju un vasarās uzstājās tirgus laukumos uzslietās teltīs, ko mēdza dēvēt arī par balagāniem.

Sākoties Otrajam pasaules karam, kad Latviju okupēja PSRS armija, Salamonska cirks tika nacionalizēts. 1944.–1990. g. cirka mākslinieku darbību, līdzīgi kā citos PSRS cirkos, vadīja PSRS Kultūras ministrijas Cirku pārvalde. Darbību sāka arī vairākas cirka studijas, piem., “Jaunība” (1981).

Tradicionālais cirks ar dzīvniekiem ilgstoši bija vienīgais cirka žanrs Latvijā. Kopš 20. gs. 70. gadiem Francijā, vēlāk visā Eiropā un arī citos kontinentos attīstījās jauns cirka žanrs, ko sākotnēji dēvēja par jauno cirku, vēlāk par laikmetīgo vai mūsdienu cirku. Laikmetīgajā cirkā netiek izmantoti dzīvnieki un mākslinieciskās izrādes tiek veidotas ar vēstījumu.

2016. gada decembrī Kultūras ministrija atzina par svarīgu Latvijā turpināt un attīstīt cirka mākslu, un ka Rīgas cirka turpmākai darbībai nepieciešamas pārmaiņas – tam jākļūst par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu, jāattīsta cirka mākslas izglītības un rezidenču programmas. Tika paziņots arī par Rīgas cirka vēst. ēkas Merķeļa ielā 4 renovācijas nepieciešamību un vajadzību veidot tādu cirka mākslas darbības modeli, lai, veicot ēkas renovācijas darbus, pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantots nama potenciāls cirka mākslas un citu skatuves mākslu jomās.

 

Māra Pāvula

“Avots: šķirklis “Cirks Latvijā”, Nacionālā enciklopēdija, paredzēts izdot 2018. gadā”