n  n 

 n

Atliek vien minēt, kuram pieder oriģinālā ideja Rīgas cirku 1888. Gadā būvēt no dzelzceļa sliedēm.Tas bija kas neredzēts, un būvdarbu revidenti savos aktos drošības labad ierakstīja – izmantot tikai jaunas sliedes! Talantīgais arhitekts un savas jomas novators Jānis Fridrihs Baumanis un apsviedīgais komersants Alberts Salamonskis bija labs tandēms, lai vienu no Eiropā visvecākajiem cirka namiem uzceltu gada laikā. Un ar TĀDU TRACI!

Vienā mirklī arēna piešķind pilna orķestra skaņu, divi tūkstoši acu pāru gaida, kas nu tagad būs. Ģimnasti, zirgu dīdītāji, akrobāti, tad izdresēti papagaiļi un vēl klauni. Aplausu vētra negrib rimt tajā 1888. gada 29. Decembra dienā, kad Albertam Salamonskim beidzot ir izdevies atvērt savu jauno mūra cirka namu arī Rīgā. Ne celtniecībai,ne peripetijām ap jauno ēku vēl ne tuvu nav gals, bet vismaz uz dažām stundām to visu var aizmirst. Rīgas cirka pirmā sezona ir sākusies. 

Nav jau tā, kā rīdzinieki nebūtu cirku redzējuši. Pat ne tuvu tam, jo pirmās ceļojošās trupas ar savām teltīm Rīgā parādās jau 18. gadsimta 70. gados. Sākumā tie ir vingrotāju, virvju dejotāju un dresētu zirgu priekšnesumi, bet pamazām uzslietajās cirka būdās parādās arī citi dzīvnieki, akrobāti, spēkavīri, cīkstoņi un klauni. Ap 1864. gadu iepretim Vērmanes dārzam, aptuveni tajā vietā, kur mūsdienās atrodas valdības un tiesas nams, uzceļ arī pirmo pagaidu koka cirka ēku, kurā vasaras sezonās ar savām izrādēm uzstājas trupas no Eiropas.

 n

Rīgas 1864. gada plānā redzama vieta koka cirka ēkai iepretim Vērmanes dārzam. Zinot, kur mūsdienās atrodas valdības un tiesas nams, vēsturnieki mēdz jokot, ka šeit redzams izskaidrojums, kāpēc attiecībā uz valstsvīru darbu tik bieži tiek piesaukts cirka vārds.

Skatītāji ir sajūsmā

Tomēr kārtīgs mūra izrāžu nams ir pavisam cita lieta. Jaunā ēka atbilst visām moderna cirka ēkas prasībām un pat vēl vairāk. Pirmajā brīdī tā izskatās viegla un vienkārša, taču patiesībā spēj izturēt ļoti lielas slodzes, kas ir svarīgi sarežģītos priekšnesumos. To nodrošina oriģināli konstruētais kupols – cirka ēkas velvju konstrukcijas, arī skatītāju zāles balsti ir taisīti no dzelzceļa sliedēm. Pirmo izrāžu skatītāji par jauno atrakciju namu ir sajūsmā. Vien pamatīgi Augsto telpu apgaismo grezni stikla gāzes lukturi, un krēsli ērti izvietoti viens virs otra garās rindās visapkārt izrādes vietai. Te pat muzikantiem ir sava vieta uz labi pamanāmās estrādes. Publikas aizrautība Prūsijā uzaugušajam Salamonskim patīk. Ar smalko komersanta degunu viņš jūt labu noietu savam darbam un nepaguris sludina jaunas izrādes, solot arvien lielākus brīnumus arēnā. Atlikušajās 1888. Gada divās dienās pēc pirmizrādes triumfa skatītāji pulcējas gan uz lielām dienas izrādēm, gan ved savas atvases uz tikai viņiem domātiem bērnu pasākumiem. 31. decembra ekstra galā izrādē Salamonskis arēnā izrāda jātniekus ar desmitiem zirgu. Te ir akrobāti, dejotājas un klauni, kā arī īpašais Adeles Rosi priekšnesums – izveicīgi lēcieni cauri 20 apļiem. Divas izrādes viņš saplāno arī 1. janvārī, aicinot visus jaunajā gadā kārtīgi izsmieties īpašā klaunu jampadracī. “Kas tas par cirku, ja publika maz smejas,” saka direktors. Pirmajā sezonā viņš uz Rīgas izrādēm saaicina lielu daļu no tolaik populārākajiem Eiropas cirka māksliniekiem. Drīz vien manēžā parādās paši slavenākie faķīri, paši populārākie klauni, ir īpaši lauvu un ziloņu priekšnesumi, kā teikts sludinājumos   n 

       Slavenas ģimenes atvase

n

Alberts Salamonskis ar saviem mīluļiem 1900. gadā

 
Laikā, kad sākas Rīgas cirka vēsture, Albertam Salamonskim jau ir teju piecdesmit. Viņam ir savs cirks Berlīnē un Maskavā un stiprs ģimenes pamats zem kājām. Nav nejaušība, ka 1839. Gadā trīsbērnu ģimenē dzimušais Alberts jau kopš mazotnes mācās visas cirka mākslas gudrības. Viņa vācu izcelsmes tēvs Vilhelms Salamonskis ir izcils jātnieks un zirgu dresētājs, bet mamma Jūlija – Eiropas cirka pasaulē plaši pazīstamās un ietekmīgās Karē dinastijas atvase. Alberts ar panākumiem mācās no tēva mest salto uz neseglota zirga, apgūst dzīvnieku dresūras noslēpumus un drīz vien dibina pats savu trupu. 30 gadu vecumā viņš nostiprinās Vācijā un, pateicoties savām organizatora spējām un uzņēmēja talantam, 70. gadu sākumā jau domā, kā iekarot plašo Krievijas impēriju, kuras sastāvā tolaik ir arī Latvija. Līdz tam Salamonskis ir paguvis arī apprecēties. 1868. gada 18. jūnijā viņš sola mūžīgu uzticību Līnai Švarcai – jaunai, daudzsološai cirka dejotājai un aizrautīgai jātniecei. Līnas solonumurs ir meistarīga stāvēšana uz pirkstgaliem neseglota, rikšojoša zirga mugurā. Rīgā pirmo reizi Salamonska vārds gan neizskan saistībā ar cirku. 70. Gadu sākumā avīzes aicina rīdziniekus sanākt uz aizraujošu atrakciju “Hippodrom Salamonsky”. Publikas atsaucība ir liela, un kopš 1873. gada vasaras izcilais jātnieks un dresētājs regulāri ierodas Rīgā, bet jau ar savu cirka trupu. Izrādes notiek no koka celtā manēžā, ko ne bez dažādiem starpgadījumiem viņam ļauj uzsliet jau pieminētajā balagānu būdu vietā iepretim Vērmanes dārzam. Tomēr ar to cirka saimniekam ir par maz. Salamonskis grib celt Rīgai mūra cirka namu.Vēl krietni pirms Rīgas cirka uzcelšanas Alberts Salamonskis rīdziniekiem rādīja lepnas izrāžu programmas. Pēc 12 mākslinieku numuriem sekoja pauze, kurā publiku izklaidēja mūzika un 18 klauni, bet tālāk tika pieteikts karnevāls uz ledus 14 aktos.  

Celtniecība kavējas desmit gadus

 Izšķirošais brīdis pienāk 1878. Gada 1. jūlijā. Todien ambiciozais Salamonskis tiekas ar savu novadnieku Jūliusu fon Laščevski. Prūsijas pilsonis pirms mēneša ir nopircis neapbūvētu gruntsgabalu starp Lielo un Mazo Parka ielu (mūsdienās G. Merķeļa un A. Kalniņa ielu), bet tagad grib to pārdot tālāk. Mūsdienu terminos runājot, Laščevska piedāvātais zemes gabals ir ar apgrūtinājumu – liegumu uz zemes būvēt fabrikas un noliktavas. Bet kam gan cirka īpašniekam rūpnīcas! Salamonskis drošu roku paraksta pirkšanas–pārdošanas līgumu un sāk lūkot pēc arhitekta. Divus gadus vēlāk Rīgas pilsētas būvvalde apstiprina Kārļa Johana Felsko projektu, un 1880. Gada 20. maijā topošā cirka direktora rokās ir atļauja sākt būvdarbus.
n 

Arhitekta J. F. Baumaņa 1888. gadā zīmētais cirka galvenā korpusa šķērsgriezums.

Tomēr ne tajā, ne nākamajā un pat ne aiznākamajā gadā mūrniekus, namdarus vai cituvs strādniekus Salamonska īpašumā nemana. Viņš būvē cirka ēku Maskavā un gatavojas tās vērienīgai atklāšanai 1880. gada 20. oktobrī. Pirmizrādē cirka direktors pārsteidz publiku ar 14 dresētiem ērzeļiem un arēnā piesaka arī savu izloloto audžudēlu Frediju. Iespējams, uzņēmējs jūt, ka, maksimāli veltot visus spēkus tieši Maskavas cirka attīstībai, viņš varēs būt finansiāli neatkarīgāks.

Maskavas cirku būvē bez naudas

Cirka vēstures pētnieki norāda, ka Maskavas nama būvniecības laikā Salamonska naudasmakā svilpojis vējš. Cirku uz sava rēķina gada garumā esot cēlis darbu uzņēmējs, kāds tirgotājs, uzvārdā Daņilovs. Vēlāk tieši tirgotāji ir bieži cirka nama viesi un tuvāko Salamonska draugu un paziņu lokā. Cik izrāžu biļešu tā arī paliek guļam svārku kabatā, jo to īpašnieks ir aizsēdējies direktora kabinetā pie uzkodām un kāda dzēriena malka... Tiesa, šajā saspringtajā laikā Salamonskis nav aizmirsis arī Rīgu. Viņš no Lielbritānijas pārved labus sacīkšu zirgus un saulainās vasaras svētdienās rīko derību sacensības improvizētā hipodromā Esplanādē. Kamēr Maskavā triumfē cirka brīnumi, pienāk 1883. gads – arhitektam Felsko jālūdz Rīgas būvvaldi vēlreiz apstiprināt viņa izstrādāto projektu, kā to prasa būvnoteikumi. Un – viņš saņem atteikumu. Pamatojoties uz pēdējo gadu nelaimes gadījumiem, Rīgas pārvaldes vīri uzskata, ka teātris, cirks vai cita nozīmīga sabiedriska ēka jāvairās celt blīvi apbūvētā pilsētas daļā. Salamonska gruntsgabals atrodas tieši tādā vietā, tādējādi viņa jaunā ēka ir nevēlama, jo apdraudēs blakus esošo namu drošību. Projekta atkārtota apstiprinājuma gaidās paiet trīs gadi. Kad tas beidzot saņemts, cirka direktors atkal nesteidz sāk būvniecību.

Salamonskis plivina sarkano deķi

Kopš zemes iegādes brīža ir pagājuši desmit gadi, un tad gan Albertam Salamonskim beidzot Rīgas cirku, šķiet, vajag par katru cenu. Varbūt tāpēc, ka Maskavā vairs neiet tik gludi, jo pēdējos gadus viņam tur ir parādījušies nopietni konkurenti, varbūt citu iemeslu dēļ. Kā trakulīgā ķēžu karuselī sagriežas 1888. gada divpadsmit mēneši,kuru laikā piedzimst Rīgas cirks. Lai arī Salamonskim ir visas iespējas sākt celtniecību pēc apstiprinātā Felsko projekta, viņš to nedara. Viens no iespējamajiem iemesliem – projekts, kas daudzus gadus nogulējis arhitekta un Rīgas būvvaldes rakstāmgaldos, vienkārši ir novecojis. Tāpēc aptuveni no 1886. Gada direktora uzdevumā pie jauna projekta strādā tolaik populārais arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. 

n

Arī Baumaņa projektu Rīgas būvvalde ar pirmo reizi neapstiprina, un atļaujas nama celtniecībai nav līdz pat oktobrim. Tomēr fakts, ka jaunā cirka atklāšana notiek 29. decembrī, runā pats par sevi. Salamonskis savu namu būvē bez atļaujas. Vēl vairāk – viņš liek strādniekiem uz zemesgabala uzsliet pagaidu koka manēžu, un maija beigās pilsētā parādā afišas ar aicinājumu uz izrādēm cirka jaunajā vietā. Nav šaubu, ka pilsētas pārvaldes iestādēm tas ir tas pats, kas bullim sarkana lupata. Avīzes vai ik pārdienu steidz ziņot, kas notiek jaunās cirka ēkas būvlaukumā. Pārbaudes seko cita citai, tāpat kā lēmumi te liegt, te atļaut, te atkal liegt un atļaut būvniecību. Par spīti visam, darbs te neapstājas ne dienu, ne nakti, un 29. Maijā pagaidu koka būvē patiesi notiek pirmizrāde. Visas biļetes ir izpārdotas, un publika ir sajūsmā. Tiesa, īpaši veiksmīga šī izrāde nav. Kāda jātniece salto lēciena laikā neveiksmīgi piezemējas uz zirga muguras, nokrīt un izmežģī kāju. Tikai 1888. gada oktobra vidū Rīgas pilsētas valdei vairs nav pretenziju pret Salamonska ieceri, tomēr šķēršļu joprojām netrūkst. Būvvaldes revidenti brīnās gan par dzelzceļa sliedēm, no kurām montē cirka kupolu, gan uzskaita katru sīkāko atkāpi no projekta. Novembra beigās revidents Badhe secina, ka ēkas sienas ir 1–1,5 ķieģeļu biezas, lai arī projektā ir minētas 1,5–2 ķieģeļu biezumā. Jumta konstrukcijās solīto kniežu vietā ir izmantotas skrūves, bet paredzētā vienas kārtas jumta klājuma vietā tas ir uzlikts divās kārtās.

Pēc Badhes secinājumiem, Rīgas pilsētas valde sūta ziņu uz Vidzemes guberņas valdi – pilsēta atsakās no jebkādas atbildības par jaunās ēkas drošību. Atbildes vietā guberņa izveido īpašu komisiju, kas decembra sākumā “izčamda” jauno būvi līdz sīkākajai naglai un secina, ka tā tomēr ir pilnīgi droša. Dažādas pilsētas pārbaudes turpinās arī 1889. gadā, bet tad Salamonski jau vairs nekas nespēj apturēt.

 Autors: OMGLSR Rīgas cirks - viens no visvecākajiem pasaulē  n

Ja labi ieskatās šajā 1911. gada fotogrāfijā, tad virs ieejas ēkā var saskatīt arī veco cirka nosaukumu

Līna uzņemas vadību

Savs pastāvīgs nams latviešiem dod īsto impulsu cirka mākslas attīstībai un uzplaukumam. Aizvien biežāk izrāžu programmiņās starp klauniem, akrobātiem, bet it īpaši cīkstoņiem parādās arī kāds vietējais uzvārds. Tieši grieķu–romiešu cīņas sporta entuziasti ir pirmie latvieši, kas iziet spoži izgaismotajā manēžā. Rīdzinieki Ferdinands Drevings un Juhans Leimanis tik ļoti iedvesmo jaunos censoņus, ka Salamonskis viņiem pat atvēl vienu no cirka palīgtelpām. Te puikas pa vakariem cilā svaru bumbas un mācās cīņas prasmi. Daļa no cirka stiprinieku pulciņa vēlāk kļūst par pirmajiem čempioniem cīņas sportā. 19. gadsimta 90. gados visa Salamonsku cirka saimniecība pamazām pāriet Līnas rokās. Ģimene pārsvarā dzīvo Krievijā, tomēr arī Rīga pārim ir mīļa, ko apliecina kāds īpašs notikums 1893. gadā. 19. oktobrī Līna Švarca- Salamonska ierodas Rīgā, lai tieši šajā cirkā nosvinētu savu 50 dzīves un 25 darba gadu jubileju. “Ievērojama, ārkārtēja izrāde!” vēlāk raksta “Dienas Lapa”. Saglabātajās atmiņās par augumā visai smalko Salamonska kundzi ir minēti tādi īpašības vārdi kā izveicīga, apsviedīga un vienmēr enerģijas pilna, bet galvenais – dzīvesgudra. Vēlākajos gados Salamonskis pats arēnā tikpat kā vairs neparādās un dzīvo visai noslēgtu dzīvi. Publika viņu redz dažās retās svētku reizēs, kad direktora kungs nostaigā savu goda apli manēžā, mazliet pamādams te uz vienu, te otru pusi. Ticis prom no gaismām, viņš nekavējoties nozūd savā kabinetā, nomaina fraku un, ne vārda nebildis, steigšus atstāj cirku, lai izbaudītu mierīgu vakaru kādā no saviem iecienītajiem restorāniem.

Bagātības tiek sievas istabenei

20. gadsimta sākumā, kad Krieviju plosa revolūcija, Salamonskis cirku iznomā, paliek vien izkārtne ar dibinātāja vārdu. Rīgas cirks kā 90. gadu beigās, tā arī 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos piedzīvo vairākas interesantas pārbūves un jaunu piebūvju celtniecību, bet to visu, šķiet, vairāk izbauda Salamonska pārstāvji.

Mūža nogalē cirka dibinātājs sirgst ar cukura diabētu, ko ārstē te dienvidzemēs, piemēram, saulainajā Nicā, kur viņa pieder vasarnīca, te Maskavā. Viņš nomirst 1913. gada 22. jūnijā, visu savu bagātību novēlējis Līnas bijušajai istabenei Vilhelmīnei Straupei, sauktai par Minnu. Avīzes šo faktu nepiemin, jo nav īsti iemesla – tik tālu no publiskās dzīves pēdējos gados aizgājis Berlīnes, Maskavas un Rīgas cirka namu dibinātājs.

Daudz ziņu nav saglabājies arī par mantojuma saturu vai Salamonska jaunajām attiecībām. Zināms, ka cirka direktors ir 37 gadus vecāks par Minnu, un viņi, iespējams, apprecas 1896. gadā. Vairākas norādes liecina, ka tas tomēr netraucē Līnai Švarcai vadīt Salamonska cirka saimniecību vēl Krievijas 1905. gada revolūcijas laikā.

Tiesa, Līnas miršanas gadu pagaidām nav izdevies atrast ne Rīgas, ne Maskavas cirka vēstures pētniekiem. Minna nomirst Rīgā 1957. gadā, bet viņas testamentā par cirka bagātības mantotājiem ir tik daudz juridisku nianšu, ka jautājums par īpašumtiesībām nav atrisināts līdz pat mūsdienām. Starpkaru Latvijā, it īpaši pagājušā gadsimta 30. gados, cirks ir viens no rīdzinieku iecienītākajiem izklaides veidiem. Salamonska vārdu tas saglabā līdz 1940. gada 31. oktobrim, kad rīkojums to nosaka pārdēvēt par Latvijas PSR Valsts cirku. Un tad jau Rīgas cirka vēsturē sākas pavisam cits posms...

n

Kopš 1986.gada ar Rīgas izpildkomitejas lēmumu Nr,307 un reģistra Nr.151 Rīgas cirks ir atzīts par Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli", savukārt ar Kultūras ministrijas 2003.gada 11.novembra rīkojumu Nr.126, veikti grozījumi "Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā" - Rīgas cirka ēka ir "Valsts nozīmes Arhitektūras piemineklis".
Zinātnieku veiktās pārbaudes liecina, ka sliežu dzelzs kvalitāte ir laba un mūsu vecais cirks vēl varēs kalpot ilgi.

n

Rīgas cirkā izrādes notiek visu gadu, taču tradicionāli nozīmīgākā ir tieši ziemas sezona, kura sākas septembrī un ilgst līdz maijam. Šajā laikā izrādes tiek rīkotas regulāri katru nedēļas nogali. Izrādēs piedalās viesmākslinieki no dažādām valstīm , kā arī mūsu pašu Latvijas mākslinieki. Galvenais programmas komplektēšanas princips: lai būtu interesanti mūsu skatītājiem.


Bear and his trainer preforming at the Riga Circus, Latvia in Riga

Latvijas cirka mākslinieki, kurus Rīgas cirks visu laika atbalsta, neliedzot tiem gatavot savus priekšnesumu, palīdzot ar režisoru, horiografu un žanra profesionāļu padomu,kā arī ļaujot uzturēt cirkā savus dzīvniekus, pazīstami jau daudzviet Eiropā un pasaulē. Kopš 2008.gada februāra Rīgas cirks regulāri otrdienās un ceturtdienās rīko
cirka studijas nodarbības. Tajās iespējams piedalīties katram interesentam.

Interesanti...

n Par Eiropas cirka celmlauzi dēvē kurzemnieku de Bahu

n  18. gadsimta beigās kontinentālo Eiropu sasniedza intriģējošas ziņas par britu lielisko izklaidi, skatoties arēnā zirgu dresūras izrādes un citus trikus. Modernā cirka dibinātāja Filipa Estlija iedvesmoti, daudzi cirka mākslas entuziasti steidza izmēģināt ko līdzīgu. Starp pirmajiem celmlaužiem šajā jomā bija Kurzemē dzimušais Kristofs de Bahs (1768 –1834). Desmit gadu vecumā viņš aizbēga no mājām, lai pievienotos kādai ceļojošo jātnieku trupai un Eiropā apgūtu jāšanas mākslu. Vēlāk viņš izveidoja pats savu trupu un ceļoja ar to pa Vāciju, Austriju un Krieviju. 1808. gadā Vīnē de Bahs uzcēla stacionāru cirka ēku no koka un nosauca to par “Circus gymnasticus”. 1831. gadā avīzes sludināja, ka slavenais “Circus gymnasticus” ierodas arī Rīgā. Kad trīs gadus vēlāk pavasarī de Bahs nomira, viņu godināja kā slavenam cirka māksliniekam pienākas. Vīnes manēžā pavadītāju lielo pūli noslēdza balsts zirgs – viņa mīļākais.  

 n Cirka namā arī kino un sapulces

n 

1888. gadā uzceltais Rīgas cirka nams, kurā varēja satilpt līdz pat 1700 skatītājiem, bija pirmā masu atpūtai domātā modernā celtne pilsētā. Tāpēc drīz to izmantoja ne tikai cirka izrādēm vien. Jau 1890. gadā arēnā notiek Ernesta Vīgnera rīkotais koru koncerts, bet klausītāju nav daudz. “Dienas Lapa” vēlāk raksta, ka acīmredzot daudziem šī vieta šķiet mūzikas baudīšanai ne vien neierasta, bet arī vairāk jampadračiem piederīga. Tieši cirka namā 1895. gada novembrī rīdzinieki pirmo reizi vēro tā dēvētās kustīgās bildes, bet jau nākamā gada maijā šeit brāļi Ogists un Luijs Limjēri no Parīzes ir atveduši lielo brīnumu– pirmo kinofilmu. Interesants sarīkojums cirka namā notiek arī starpkaru Latvijas laikā. 1924. gada 6. decembrī šeit sanāk valsts ierēdņi, lai lemtu par turpmāko rīcību līdz ar dzīves dārdzības celšanos un valdības ieceri samazināt valsts darbinieku skaitu. Dedzīgās diskusijās sapulce nolemj “nerīkot valdībai liekas grūtības” un “sevišķu ekscesu” un tā vietā doties demonstrācijā.

Paldies par tekstu Ilzei Grīnumai ( žurnāls "Ilustrētā Vēsture"), citi materiāli tiek izmantoti ar Rīgas cirka direktores Lolitas Lipinskas atļaujas. Liels paldies Valdai Kvaskovai par materiālu "Alberta Salamonska cirks Rīgā"
n 

n Katrai afišai ir savs stāsts...

O, cik daudz Rīgas Cirka garajā mūžā ir piedzīvots! Gadsimtu gaitā dažnedažādi interesanti notikumi un spožu cirka zvaigžņu izrādes! Vēsturi pētām un atceramies. Par to stāsta krāsainie plakāti un sakrātās cirka afišas. Tās visas ir spilgtas un košas. Košas tieši tādēļ, ka vēsta par cirku. Katrai afišai ir savs stāsts par māksliniekiem, par trikiem, par risku, smiekliem un prieku.Bet tās visas noteikti ir saistītas ar Rīgas Cirku. Lūk , tās! Ar prieku aicinām iegrimt tuvo un tālo gadu cirka notikumu gaisotnē! Pamazām centīsimies mūsu cirka plakātu kolekciju papildināt un papildināt...

(šeit...)

 


Rīgas Cirka Zelta lappuses:

n Rīgas cirka akrobāts Hansis

n Судьба клоуна. Александр Родин

n Klauni rāda pekstiņus (žurnāls "Illustrētā junioriem" janvāris 2013) vaks lpp1. lpp2.

n Dabiskās maģijas un fizikas profesors Johans Jēkabs Jānis Štrauss

n  n 

 

LV |   EN |   RU